Unicode: U+6886

Pinyin: bāng

Definition

* 〔~子〕a.打更用的响器;b.打击乐器,用于戏曲、乐曲伴奏;c.戏曲声腔之一,如"河北~~"。 * 象声词,敲打木头的声音。 ~~~的敲门声

watchman"s rattle

Structure

Related substructures

Precursors

No data