梆
Definition
* 〔~子〕a.打更用的响器;b.打击乐器,用于戏曲、乐曲伴奏;c.戏曲声腔之一,如"河北~~"。 * 象声词,敲打木头的声音。 ~~~的敲门声
watchman"s rattle
Structure
Related substructures
Precursors
No data
* 〔~子〕a.打更用的响器;b.打击乐器,用于戏曲、乐曲伴奏;c.戏曲声腔之一,如"河北~~"。 * 象声词,敲打木头的声音。 ~~~的敲门声
watchman"s rattle
No data